nosaukumi

- Kā ta mēs šodien sauksim Abrenes Universitātes viedo mācekļu namu?
Visdaris Antons Čiekurs vaicāja sēdes dalībniekiem, galvu mazliet ierāvis plecos un pirkstos lietišķi virpinādams pildspalvu. Lai arī viņš atbalstīja mūsdienu komunikācijas un tehnoloģijas (par tikšķošajiem digitalajiem studentu sirdsapziņas mehānismiem veca asins krāsas vestibilā viņš gan bija šūpojis galvu, jo savā ziņā tomēr bija žēl jauko pludmales solu un zudušā laika elpas dzeltenajā maijmagoņu gleznā), tomēr Antonam bija skaidrs, ka ar diegiem nav aršana un ar peli nav ecēšana. Rokās datorpeli nepavirpināsi vis, ar vecām metodēm Atlantīdu neatradīsi, ja jau tie idioti nav atraduši kopš Noasa plūdu laikiem.
Mākslīgo zinātņu un plānā galdiņa urbšanas fakultāte jau bija. Distancētā laika vadības fragmentāļu fakultāte bija. Aloīziskā planktona vadības centra fakultāte bija. Un kam tagad viegli. Re, pat Vairogu jau klapē ciet. Ko tad vairs lasīs vai analizēs tie tītarbikši - visa literatūra un lipoloģija lupatās!
- Latvānijā grūti laiki, - pūta profesors Sengrābis. Ance Ūse vieba ūsas - nu ja, nu ja. Viņa bija sakrustojusi rokas un nervozi skatījās uz Čiekura pildspalvu. Ko tāds zina no daiļrades, lipologa bijības pret tekstu un zaudēto māju ilgām. Rēķina tik savus cipariņus uz lapas ar kalkulatoru un baksta ekselī. Būtu viņam visas 20. gadsimta latvju tautas sāpes un ciešanas jāsabāž 2 kredītpunktos, tad zinātu gan krāsot un pārkrāsot! Lonija Lieguma sita dūri galdā - kas ir, kas nav! Katru dienu jauna fakultāte! Kur zinātņu gars, kur noturība, kur pārmantojamība, ilgstamība, pēctecība un latvāņu valodas saglabāšana?
Austra Zeķe nometa uz galda brilli un cirta pretī:
- Zinātņu konverģence un distributīvais aspekts prasa sekot laika garam! Nevar vilkties ar kaut kādām 19. gs. sapuvušajām zinātnēm! Sociālās zinātnes ir modē un humāni elektriskais diskurss ir novitāte Eiropas zinātniskās komunikācijas telpā! Jādibina jauna programma un jāvelk AU studiju namu saulē!
Viņa bija jūtami uzvilkusies. Nu kas šitā par būšanu. Lipoloģija viņiem un balto lipologu tradīcijas, latvānistikas programma un latvāņu izlokšņu pētīšana. Kam tās izloksnes vajadzīgas, ja Latvānija briesmās. Ar klasisko lipoloģiju mūsdienās darba tirgū nav ko darīt! Vajadzīgi tantroloģiskie lipologi! Pēta tantras, meditē, bubina, veic izpētes darbu, sludina patiesību, izkonkurē visus! Viss spīd un laistās. Vestibila studentu sekmju pulkstenis tikšķ vien, process un procesors iet rūkdams! Bakalaurs pēc bakalaura, maģistrs aiz maģistra, doktors doktora galā! Pasaules prakse liecina, ka veiksmīga Boloņas procesa adaptēšana studiju praksē veicina jaunu speciālistu ražošanu. Protams, viņi kaut kur pēc tam jāliek, kaut kur jānobāž, bet to domās pēc tam. Plāni jāpilda, studiju vietas jākustina. Nevar iesūnot! Galu galā - nevar tak visas lekcijas lasīt profesors. Lai asistenti ņemas ar studentiem, pētnieki urbj plāno galdiņu, bet profesori dibina starptautiskos kontaktus.
- Kā jau zinātņu māte saka, kā māte saka. - Pie sevis gurdi vilka Omārs Sams. - Kā vien māte saka, tā tam būs būt.
Austra uzmeta skatu Omāra paurim. Cilvēks labs, vienmēr īstajā vietā. Bet nu atbildības nekādas. Mutē neieliksi, neapēdīs.
- Vajadzīgs jauns nosaukums! Kaut kas aptverošs, apvienojošs, cēls! - Austra tomēr uzmeta pateicīgu skatu Omāram, pārlaida niknu aci sēdes dalībniekiem un, nobeigusi savu uzrunu sagumušajai auditorijai, apsēdās čīkstošajā trekno gadu krēslā.
- Bez jauna nosaukuma un apvienošanās, reorganizācijas un novitātēm mēs izputēsim globalizācijas vējos, krīze mūs sasitīs lupatās! - Viņa sakārtoja rakstaino šalli un rezumēja sacīto. - Tantroloģijas fakultāte. Īsi, precīzi, plaši. Derēs visiem projektiem.
Čiekurs sabijās. Jauns nosaukums? Jau šodien? Atkal jākrāso?
Viņš sarauca pieri un uzmeta uz papīra ciparus. Kalkulatoram drīz beigsies baterija. Bundža divi sešdesmit, otas lats astoņdesmit, divpadsmit darba stundas, asistenta piemaksa, prēmija par kaitīgu darbu... Tā krāsošana mani iedzīs kapā!
Pēkšņi viņš atcerējās - saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 995, vairs nav ne piemaksu ne prēmiju. Dimbā ir! Čiekurs nolaida spārnus. Tomēr aizsmakušā balsī atklāja rūgto patiesību:
- Nosaukums neglābs. Krāsot jau var un var lipināt jaunu nosaukumu. Bet naudas nav. Sanāks tikai lipināšanai. Pāri nekas nepaliek, tāda lāpīšanās vien.
- Jāsamazina darba stundu skaits, izpeļņas procenti un slodzes. - Austra pateica galveno, kāpēc visus bija sasaukusi.

Sēde beidzās vēlu pēcpusdienā. Klaudzēja durvis. Ja līdz tam katram AU studiju nama darbiniekam bija tikai viens cilvēks, ar ko viņš nesveicinājās un nerunāja, turklāt dažādu apsvērumu pēc šie slepenie ienaidnieki mainījās un savstarpējā izdevīguma brīžos aizmirsās it visi pāridarījumi un šerpās replikas, tad tai vakarā pēc sēdes neviens nerunāja ne ar vienu. Āmen, basta un jauna sērija.
Čiekurs sakravāja savas mantas. Izrādījās, ka atvilknē bija pavisam jaunas kalkulatora baterijas. Lonija Lieguma izvilka lielu pasaules karti un ar karodziņiem atzīmēja jaunas studiju vietas un Latvānijas robežas. Daži putni emigrēja. Austra Zeķe sēdēja savā kabūzī un sūca miera pīpi, kaulaini sisdama pa datora taustiņiem. Dear Aloiz, we are very happy to.. un CC jāpieliek visai darba grupai. Lai zina, ka viss notiek. Pupās viņus visus. Nākotne pieder savstarpējai komunikācijai un Eiropas līmeņa sadarbībai.
Nelīdzēja, ka Čiekurs bija aizmirsis iepriekšējo AU studiju nama māti un pludmales solus no ugunskoka nolicis pie atejas. Zeķe bijs nolēmusi atbrīvoties arī no viņa kā pērnā čiekura, kad pavasaris egļu zaru galos virpina jaunus gaiši zaļus maigu skuju aizmetņus. Tas jaunais laiks nenāks drīz, ja neviens to aiz rokas nevedīs. Āmen. Send to all.